Nevienam Latvijā nav noslēpums, ka laikraksts Diena ir cieši saistīts ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu – par to liecina neskaitāmas pazīmes un publikācijas/pētījumi par šo tēmu. 

Tomēr vēl viena kārtējā pazīme par Dienas “objektivitāti” bija raksts par Šveices advokātu Rudolfu Meroni, kuru nu viņi beidzot ir atsaukuši, atzīstot, ka ziņa bija nepatiesa.

Plašu materiālu par to ir sagatavojis portāls BNN.lv.

«Nav attaisnojama neobjektivitāte, neprecizitāte vai paviršība notikumu atspoguļošanā,» šādi redakcionālie uzstādījumi atrodami laikraksta Diena aprakstā. Tomēr ne tikai paviršība, bet arī nepatiesas informācijas publicēšana laikrakstā ir notikusi. Šķiet, kļūdas laikrakstam ir grūti atzīt, un tikai teju pēc pusgada Diena oficiāli atsaukusi nepatiesās ziņas, ko žurnālists Guntars Gūte bez informācijas pārbaudes, bez faktiem un, šķiet, balstoties vien uz vēlamām fantāzijām, izplatījis par Šveices advokātu Rudolfu Meroni.

Laikraksts savā atsaukumā apstiprina, ka žurnālists ir kļūdījies un avīzes publikācija nav bijusi patiesa, proti, ka Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) Meroni nav piemērojusi aizdomās turamā statusu jūlija beigās ierosinātajā kriminālprocesā.

Laikraksta redakcija atsaukusi un atvainojusies gan par virsrakstu, gan apgalvojumiem, kuros minēts, ka advokātam piemērots šāds statuss, tomēr atvainošanās nākusi teju pusgadu pēc raksta publicēšanas. Vai uz šādu kļūdu – piemērojot cilvēkam statusu kriminālprocesā – pēc labas žurnālistikas standartiem nevajadzētu reaģēt ātrāk?

BNN izdevās sazināties ar raksta autoru Gūti. Lai arī pacēlis telefona klausuli, pēc jautājuma uzdošanas, kāpēc ziņa atsaukta vien pēc vairākiem mēnešiem, žurnālists atbildēja, ka pašlaik nevar runāt, jo vada automašīnu.

Aptuveni stundu vēlāk BNN izdevās atkārtoti sazināties ar Gūti. Uz jautājumu viņš atturējās sniegt konkrētas atbildes, norādot, ka tas paliek redaktora ziņā. Savukārt uz jautājumu, kādēļ viņš publicējis ziņu bez fakta pārbaudes, Gūte pauda uzskatu, ka ir atsaucies uz avotu.

Paradoksāli, ka Diena sev uzstāda šādus žurnālistikas standartus, kamēr praksē to neievēro:

Laikraksta DIENA žurnālistu ētikas kodekss; Avots: Latvijas Preses izdevēju asociācija

Jāatgādina, ka pēc likuma Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 21.panta masu informācijas līdzekļa redaktoram ir pienākums izskatīt iesniegumu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Tomēr izrādās, ka nedēļa ir «stiepjams jēdziens», jo Dienai tas prasījis teju pusgadu. Sabiedrības maldināšana, kūdīšana – kādu motīvu dēļ laikrakstam Diena tas aizņēma visu šo laiku?

Tomēr stāsts sevī ietver arī to, ka atvainošanās ir bijusi, tā teikt, visai skopa. Preses likums paredz: «Ja masu informācijas līdzeklim nav pierādījumu, ka publicētā (pārraidītā) informācija atbilst patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc. Atsaukums vai atvainošanās jāpublicē tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā bija publicētas (pārraidītas) nepatiesās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija. Strīdus gadījumā ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona šo ziņu atsaukumu vai atvainošanos var pieprasīt tiesas ceļā.»

Kamēr Diena nepatieso informāciju un tās izklāstu publicēja vienas lapas garumā, atsaukums ir bijis niecīgs – blakus esošā Tirgus Dienasreklāma ir divas reizes lielāka.

Daži ieteikumi žurnālistam Gūtem – jālasa laikraksta Dienasredakcionālie noteikumi. Jāatceras, ka par apzināti izplatītām nepatiesām, nomelnojošām ziņām tiek nesta atbildība, jo tiek maldināta sabiedrība. Un gadījumā, ja vēlreiz gadās «misēklis», ir jāmāk atzīt kļūdas likuma ietvaros, nevis teju pusgada garumā jāmēģina pierādīt savu fantāziju lidojuma atspoguļojums presē.