«Kamēr Zaļo un Zemnieku savienības spēks bija valdībā un tās atbalstītās personas ieņēma augstus amatus, Latvija nonāca pie apšaubītas tieslietu sistēmas un ilgiem kriminālprocesiem. Tiklīdz šī partija zaudēja savu vietu politikā, tā uzreiz sāka šķobīties viņu atbalstīto personu pozīcijas,» BNN intervijā komentē Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns, nebrīnoties, kāpēc konkrēti cilvēki nav apmierināti ar vēlamajām un tik vajadzīgajām pārmaiņām valstī. 

«Tie, kuri pretojas, vienkārši grib nolemt mūs dzīvot nabadzībā»

Ēriks Kalnmeiers, Juris Stukāns, Ivars Bičkovičs – daži no tiem, kuri neatbalsta Bordāna ideju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi. Ministra ieskatā, ideja netiek atbalstīta, jo tā apdraud vairāku cilvēku esošos amatus, kuros viņi «ērti iekārtojušies». «Idejas pretinieki labi apzinās, ka tiks izjauktas gadu desmitiem iestrādātās shēmas – kā panākt vajadzīgo spriedumu; kā sabojāt krimināllietu pirms pašas nodošanas uz tiesu. Šādu shēmotāju nav daudz, taču viņi ir augstu stāvoši un spējīgi nodrošināt darījumus par lielām summām ietekmīgām personām,» uzskata Bordāns.

Bordāna ieskatā, Ekonomisko lietu tiesa Latvijā ir viens no prioritārajiem uzdevumiem. Proti, tā būtu tiesa, kas specializētos komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu skatīšanā. Kā apgalvo Bordāns, tajā darbotos tiesneši un prokurori, kas būtu profesionāļi savā jomā un kuru reputācija nebūtu apšaubāma.

Publiskajā telpā ministra ideja guvusi gan kritiku, gan uzslavu. Tieslietu ministrs atzīmē: «Ideju atbalsta ārvalstu investoru padome, uzņēmēji – tie, kas ar šo problēmu saskaras. Neatbalsta tie, kas līdz šim ir vadījušu tiesu sistēmu, tiesu politiku.»

«Stukāna kungs ir tikai viens no tiem, kuram šī ideja netīk. Pārsvarā to neatbalsta augstākā līmeņu tiesu vadītāji, piemēram, no senāta. Ir vairāki tiesneši un tiesu vadītāji, kas piekrīt, ka Ekonomisko lietu tiesa ir vajadzīga. Tikai viņi nav tik augsti stāvošas amatpersonas, kā, piemēram, Bičkoviča kungs un citi Tieslietu padomes locekļi. Arī Kalnmeiers šo ideju neatbalsta.»

Runājot par izteiktām bažām, ka šī jaunā tiesu instance būtu valstī nevajadzīgs sadārdzinājums, Bordāns uzsver, ka tās ir spekulācijas un konkrētu cilvēku vēlme palikt sev izdevīgās pozīcijās. «Valstī šīs tiesas izveide neradīs nekādu būtisku sadārdzinājumu. Tiesneši atrastos. Viņiem ir jānodrošina telpas, tās mums ir. Štata vietas mums ir, tas nav nekāds sadārdzinājums. Tas ir izdomājums.»

Tikmēr, runājot par šīs tiesas efektivitāti valstī, ministrs atzīmē: «Valstī sāktu notikt ekonomiskā aprite. Visās valstīs, kurās ir biznesa, ekonomiskie finanšu centri, vispirms tiek sakārtota un efektivizēta tieslietu sistēma. Tie, kas pretojas, vienkārši grib nolemt mūs dzīvot nabadzībā.»

«Kalnmeiera dēļ esam ierauti starptautiskos skandālos»

Bordāna paziņojums par neuzticības izteikšanu pašreizējam Latvijas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram izraisīja skaļu rezonansi ne tikai sabiedrībā, bet arī Saeimas iekšienē – ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta rosinātā pārbaude Kalnmeiera atbilstībai amatam.

«Šī Kalnmeiera teju desmit gadu ilgā atrašanās amatā ir novedusi pie tā, ka Latvija ir Moneyval melnajā sarakstā. Domāju, ka tas jebkurā valstī būtu izraisījis kaut kāda mēroga skandālu un pacēlis jautājumu par ģenerālprokuratūras vadītāja atbilstību amatam. Tāpat ir bijušas Rīdzenes sarunas un parlamentārās izmeklēšanas komisijas «darbs» ar tām – visi šie skandāli ved pie tā, ka ģenerālprokuratūras reputācija ir apšaubāma,» komentē Bordāns.

Tāpat viņš atzīmē: «Ja runājam par pēdējiem notikumiem, tad nesen bija ziņojums no Valsts kontroles, kurā ir norādīti divi kliedzoši fakti. Pirmkārt, ģenerālprokuratūrā tika nelietderīgi izlietots liels finansējums remontiem, kas bija neatbilstoši likumam. Otrkārt, tika izmaksātas ilgstošas piemaksas prokuratūras darbiniekiem, ko Valsts kontrole arī norādīja kā pārkāpumu. Par šādām lietām, piemēram, pati ģenerālprokuratūra ir rosinājusi krimināllietas attiecībā uz citām personām.»

Ministrs arī norāda, ka pārdomas raisa tas, kāpēc Kalnmeiera intervijas regulāri parādās «vajadzīgos brīžos» Aivara Lemberga kontrolētajos medijos. «Tas ir ļoti acīmredzami – par to visi var pārliecināties. Jautājumi un atbildes, kādas tiek publicētas, ir ļoti mērķtiecīgas.»

Ministra vērtējumā tas, ka Kalnmeiers Bordāna lēmumu sauc par politizētu un ka tas var izsaukt starptautisku neapmierinātību, norāda: «Tieši Kalnmeiera darbība Latviju ir iekļāvusi starptautiskos skandālos – gan ar naudas atmazgāšanu, gan ar izgāztām krimināllietām, kurās skata kukuļņemšanas jautājumus. Latvija jau ir ierauta pasaules un Eiropas skandālu virknē, un iemesls tiešā veidā ir saistīts ar Kalnmeiera darbību. Tā kā tiešām Kalnmeiera dēļ esam ierauti starptautiskos skandālos. Un mana rīcība ir vērsta, lai mēs atrisinātu radušās situācijas un parādītu, ka Latvija ir spējīga tikt galā ar tādām problēmām.»

Bordāns nenoliedz, ka Latvijai atrast Ģenerālprokuratūras priekšsēdētāju būtu sarežģīts uzdevums. Viņš norāda, ka viena no problēmām, kas iezīmējas Latvijā, ir tā, ka bieži laba personāla atlasei tiek izvēlēti cilvēki, kas augstajos amatos ir ielikti nevis profesionālu motīvu dēļ, bet savtīgu interešu vārdā. «Līdz ar to spēcīgi kandidāti bieži nepiesakās. Tāpēc līdzīga situācija varētu būt prokuratūrā.» Tomēr tieslietu ministrs pauž pārliecību, ka juristu, prokuroru un tiesnešu vidū ir atrodami cilvēki, kas var uzņemties šo amatu profesionālu motīvu vadīti.

Pēc ministra paustā, topošie kandidāti ir apspriesti, tomēr vārdus viņš nevēlas minēt, jo uzskata, ka publiskajā telpā vēl pāragri par to spriest. Bordāns gan uzsver, ka uz šo pozīciju var atrast cilvēku, kuram sabiedrība uzticēsies un kura reputācija nebūs apšaubāma.