Nesen pabiju Stradiņos un devos uz aptieku, lai nopirktu zāles. Un sastapos ar šokējošu pārsteigumu. Izrādās, ka mēs dzīvojam Mēness aptieku monopola zvaigznājā. Pastaigāju apkārt Stradiņu slimnīcai un saskaitīju piecas Sentor Farm Aptiekas, bet, pārbaudot sajūtas aptieku kartē, izrādījās, ka pat sešas no astoņām aptiekām ir Sentor Farm Aptiekas.

Rodas jautājums – kā tādu situāciju varēja pieļaut mūsu kontrolējošās institūcijas, ka tādā nelielā teritorijā ap vienu slimnīcu ir tik liels skaits vienas firmas aptieku? Diemžēl no tā cieš pacienti, kam nākas zāles pirkt (vairākos gadījumos) par dārgāku naudu.

Zāļu cenas pēdējos gados ir izaugušas divkāršos un trīskāršos apmēros. Daudzi tās vispār nevar atļauties, jo ir vēl citi neatliekami maksājumi – lai bērni varētu paēst vai kāds parādu piedzinējs neizliktu no dzīvokļa par nesamaksātu siltumu! Kas tad tieši ir noticis?

Aptiekās, kas atrodas slimnīcu teritorijā (Mēness aptiekā) – un tas nav tikai Stradiņos, bet mani radi ir teikuši, ka tā ir arī Dobelē un pat Onkoloģijas centrā, Infekciju centrā un arī kādreizējā Liepājas Metalurga poliklīnikā. Kā jau minēju, tad ap Stradiņu slimnīcu ir sešas Sentor Farm Aptiekas, kas liek uzdot jautājumu par to īpašo statusu, jo kā gan citādi ir iespējama šāda situācija?

Liepājas radiniecei Rīgas Onkoloģijas centrā bija operācija, un viņai caurvējā piemetās klepus. Ar apsaitētu galvu viņa steberē no palātas lejā (jo spēka aiziet uz tālāko aptieku nepietiek un katru dienu radi izbraukāt ciemos nevar). Un tad tu ej lejā uz tuvāko aptieku un pērc vienas vai otras zāles, kas slimnīcā ir ļoti dārgas!!!

Es saprastu vēl, ka privātā slimnīcā katrs dara, kā grib, un izīrē telpas savu draugu un čomaku aptiekām, paņemot par to labu komisijas naudiņu. Bet valsts klīnikā pelnīt baltu naudu uz smagi operētu pacientu rēķina???

Varētu jau domāt, ka tas ir brīvais tirgus, bet man un daudziem citiem pacientiem tā izskatās pēc sistēmas kļūdas, kas steidzami būtu jānovērš, lai vēl pēc dažiem mēnešiem neizrādās, ka zāļu cenas, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir kāpušas vēl par vairākiem eiro.

Es aicinu šo problēmu nenoslēpt tālu dokumentos, bet gan steidzami risināt, lai pacienti var atļauties zāles, bet daži biznesmeņi ar sistēmas svētību beigtu nesamērīgi vārīties uz mūsu veselības rēķina.

Nav jau noslēpums, ka tajā pašā Mēness aptiekā daudzas zāles ir tuvu Zāļu valsts aģentūras maksimāli noteiktajai cenai vai ir dārgākas par citu ķēžu piedāvājumiem, piemēram, Ibumetin un Voltaren Emulgel. Vai tā ir apzināta vēlme iztukšot mūsu maciņu un veselības saturu, lai lielkompānijas gūtu maksimālo peļņu?

Lūgums mūsu valsts institūcijām izvērtēt, vai tādas kompānijas kā Mēness aptieka neizmanto savu dominējošo stāvokli, lai negodīgi pelnītu uz sabiedrības veselības rēķina.

Edgars L., invalīds