Šobrīd neviena no ES dalībvalstīm nav apmierināta ar nākamās septiņgades budžeta projektu, kādu to nesen publiskojusi Eiropas Komisija (EK). Nīderlandei, Austrijai, Dānijai, Zviedrijai nepatīk, ka tām budžetā būs jāmaksā vairāk. Polijai nepatīk, ka fondu nauda tiks sasaistīta ar likuma varas ievērošanu, bet Baltijas valstīm nepatīk, ka tās Kohēzijas fondos saņems mazāk nekā iepriekš.

Lietuvai un Igaunijas kohēzijas nauda samazināta krietni vairāk nekā Latvijai, proti, par 24%. Tas skaidrojams nevis ar neticami veiksmīgo Latvijas ierēdņu un politiķu lobisma darbu Briseles gaiteņos, bet gan ar to, ka Latvija, rēķinot pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, palikusi mazāk attīstīto reģionu grupā, kam pienākas lielāka palīdzība Kohēzijas fondos.

Igaunija un Lietuva, lai arī nedaudz, bet no nabadzīgo grupas izsitusies ārā un iekļuvusi pārejas reģionu grupā.

“Lai cik tas paradoksāli neskanētu – nav, ar ko lepoties, jo mums pagaidām vēl nav sasniegts dzīves līmenis 75% no vidējā Eiropas līmeņa – mēs vēl esam citā kategorijā,” atzīst ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”).

Tas, iespējams, nozīmē, ka arī Kohēzijas fondu naudas izlietojums Latvijā nav bijis tik efektīvs kā Igaunijā un Lietuvā, kur, vismaz spriežot pēc statistikas, ir izdevies labāk izlīdzināt dzīves līmeni.

Taču Kohēzijas fondi un tiešmaksājumi lauksaimniekiem nav vienīgais veids, kā Latvija var tikt pie Eiropas naudas. Latvijai ir iespēja kopā ar citām valstīm pieteikties uz naudu projektiem pētniecībā, zinātnē, enerģētikā, transporta jomā. Tiesa, šīs naudas dēļ būs jāpacenšas vairāk.

“Tas, kas mums šobrīd Eiropā ir vajadzīgs un kā mums trūkst, tā ir inovāciju izplatīšana, tīri tehnoloģiska izplatīšana – privātā sektora digitalizācija. To pētniecības programma “Horizonts” nevar izdarīt un tam nav domāts. Bet kohēzijas instrumenti ir perfekti uz šo brīdi – es ceru – to darīt. Mēs kolektīvi un atsevišķi esam daudz investējuši gudro specializāciju stratēģiju ieviešanā. To mēs tagad gribam izmantot,” atzīst EK reģionālās politikas ģenerāldirektors Marks Lemetrs.

Nākamais septiņgades budžets nozīmē mazliet lielākas iemaksas arī katrai dalībvalstij. Pretējā gadījumā, ņemot vērā britu aiziešanu no ES un ES jaunās vajadzības, esošie fondi, tai skaitā Kohēzijas fondi, tiktu apgriezti vēl vairāk.

“Mēs piedāvājam 1,11 % no nacionālā kopienākuma – tad ir diezgan komfortabla situācija. Ja būs 1% – tad būs lielas problēmas,” lēsa ES budžeta komisārs Ginters Etingers.

1,1% no nacionālā kopienākuma ir apmēram 1/50 daļa no tā, ko vidēji Eiropā valdības tērē.

Jaunais ES budžets paredz akcentu maiņu. Vairāk naudas robežām un migrācijai, ārējai palīdzībai, drošībai, bet arī pētniecībai un inovācijām un studējošo jauniešu apmaiņas programmai “Erasmus”. Tas ir ieguldījums vienotas Eiropas nākotnē – jo citās Eiropas valstīs kādu laiku pastudējušie jaunieši pēc tam ir daudz labvēlīgāk noskaņoti par vienotu Eiropu nekā tie, kuriem no savas valsts tā arī nav izdevies izbraukt. Eiropa cer – tas mazinās eiroskeptiņu skaitu nākotnē.