Viņš norādīja, ka par ātro kredītu nozari ir daudz mītu, kuriem nav pierādījumu: «Tas, ko es gribu pateikt gan par procentu likmi, gan par peļņas rādītājiem, gan par cilvēku izbraukšanu ārpus valsts dēļ nieka 200 eiro kredīta… Šie nav fakti, bet gan pieņēmumi un nepatiesības. Par to nav neviena pētījuma, nav nevienu datu, ko esmu redzējis, kas pamatotu šo informāciju.»

Jurjevs arī izteica neizpratni par to, ka daudzi ir pārsteigti, ka ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri izmanto ātros kredītus. «Daudzi saka, ka pēc iepriekšējās regulācijas pirms 2 gadiem cilvēki aizvien vairāk aizņemas. Tas ir tikai un vienīgi loģiski! Iepriekšējā regulācija samazināja procentu likmes, tātad cilvēkiem aizņemties kļuva lētāk. Kā mēs zinām, ja kaut kas paliek lētāks, tad cilvēki to pakalpojumu vairāk izmanto. Es nesaprotu īsti regulatoru un likumdevēju neizpratni par to, ka nekas nav sakārtots, jo cilvēki turpina aizņemties tikpat daudz vai vairāk,» viņš sacīja.

«Es uzskatu, ka esošā regulācija, ja skatāmies Eiropas līmenī, ir ļoti pretimnākoša patērētājam,» apgalvoja Jurjevs.

Viņaprāt, pašreizējās diskusijas par ātro kredītu regulāciju ir populisms: «Normālā eiropeiskā valstī, kurā it kā būtu jābūt sakārtotai likumdošanai, nevar mainīt likumus ar priekšvēlēšanu populisma gaitu, pilnīgi neko neizanalizējot, vienkārši ejot pa visiem iespējamiem medijiem un klaigājot, cik skaļi vien var. Un visi māj ar galvu, ka vajag sakārtot… Tam nav nekāda pamatojuma!»