Valsts policijā uzsākts kriminālprocess par konfidenciālu, biznesa informāciju saturošu dokumentu zādzību un publiskošanu internetā. Šajā noziegumā iesniedzēji vaino jau iepriekš par svešu naudas līdzekļu piesavināšanos krimināli sodīto Edgaru Ciniņu.

Edgars Ciniņš savulaik bija vairāku Ventspils ostā strādājošu uzņēmumu valdes loceklis un augstu stāvošs menedžeris, taču pēc darba devēja uzticības zaudēšanas viņš no amatiem tika atbrīvots. Edgars Ciniņš no saviem darba devējiem bija slēpis to, ka ir krimināli sodīts par ievērojama apjoma svešu naudas līdzekļu piesavināšanos, un viņa pagātnes traipu dēļ AS “Ventbunkers” pazaudēja iespēju piedalīties valsts pasūtījumos.

AS “Ventbunkers” valdes priekšsēdētājas amatu 20016.gada maijā zaudēja arī viņa formāli šķirtā sieva Eva Ciniņa, kura no uzņēmuma valdes un padomes bija slēpusi informāciju par vīra kriminālo pagātni, kā arī neuzskatīja par vajadzīgu reāli atrasties savā darba vietā birojā.

Daudzu miljonu uzņēmumu viņa vadīja attālināti, un, kā ziņo labi informēti avoti, priekšroku deva “darbam” no restorāniem un dārgu brendu apģērbu veikaliem.

Pēc atbrīvošanas no visiem ieņemamajiem amatiem Ciniņu pāris uzsāka iepriekšējos darba devējus apzināti apmelojošu un nomelnojošu kampaņu, izmantojot pretlikumīgi iegūtos konfidenciālos dokumentus.

Saskaņā ar neoficiālu avotu informāciju, Ciniņi, izmantojot savu dienesta stāvokli, uzņēmumiem nodarījuši arī vērā ņemamus materiālus zaudējumus, piemēram, izmaksājot sev pamatīgas ne ar uzņēmuma valdi, ne padomi nesaskaņotas naudas kompensācijas.

Pats Edgars Ciniņš īpaši neslēpj, ka kārtējo reizi apzadzies – neoficiāla informācija vēsta, ka viņš ne reizi vien ar to lielījies trešajām personām. Netieši to apliecina arī Guntara Kukula “Neatkarīgai Rīta avīzei” sniegtā atbilde uz jautājumu, kurš izdabūjis dokumentus no elektroniskās sarakstes par radio SWH akciju darījumu. G.Kukuls norāda: “Tas pilnīgi noteikti ir Edgars Ciniņš. Viņš bija tas, kurš šīs lietas toreiz menedžēja Meroni uzdevumā, un, par cik viņiem tie ceļi ar Meroni šķīrās, viņš nolēma izpausties. Tas arī nav nekāds pārsteigums, un viņš to pats arī nemaz neslēpj.”

Ja Edgara Ciniņa vaina tiks pierādīta, tad saskaņā ar Krimināllikuma 144. pantu “Korespondences un pa elektronisko sakaru tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma pārkāpšana”; 200.pantu “Neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušana, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta iegūšana un izpaušana un finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana”; 241.pantu pants “Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai” viņam var draudēt pat reāls cietumsods uz laiku līdz pieciem gadiem.